Izstāde Alūksnē - «Trejdeviņi Rīgas torņi»

Mai 28, 2014

 

 

Izstāde Alūksnes muzejā

ar Klāva Veinbaha gleznām

 ***

No 2014. gada 3. līdz 30. jūnijam.

Atklāšana 2014. g. 9. jūnijā divos.

 ***

Alūksnes muzejs atrašanās vieta ir:
Pils iela 74, Alūksne
Tālrunis:64 381 321
***
Darba laiks:
Pirmdien-slēgts
O.-P. 10.00-17.00
Se.,Sv.- 10.00-14.00

 ***
Latvijas Kristīgais radio 2014. gada 26. maijā tīmekļos paziņojis šādu vēsti:

«No 7. līdz 13. jūnijam Alūksnē norisināsies īpaša Ernstam Glikam veltīta nedēļa. Tā tiks atklāta 7. jūnijā ar koncertu Alūksnes luterāņu baznīcā, kurā uzstāsies saksofonists Artis Sīmanis, soliste Kristīne Gailīte un ērģelniece Kristīne Adamaite.
8. jūnijā 11:00 notiks īpašs dievkalpojums, kuru vadīs arhibīskaps Jānis Vanags. Tāpat Glika nedēļas ietvaros Bībeles muzejā būs apskatāma 17.- 21. gs. grāmatniecības izstāde, savukārt, Alūksnes muzejā būs skatāma izstāde „Trejdeviņi Rīgas torņi”.»
***
Ko varētu šeit piebilst es pats - Klāvs Veinbahs, kuŗš esmu Rīgas dievnamu skaistos torņus sagleznojis šai izstādei?
Man patīk gleznot. Man tīri labi padodas uzgleznot to, ko redzu. Un ko es redzu izejot Rīgas ielās? - Nu protams Rīgas baznīcas, kas slejas augšup debesīs. Tām apkārt staigā jauki cilvēki, bet torņi stāv uz vietas gadsimtiem, un ļaujas gleznoties.
Gleznot dabā, zem klajām debesīm ir jauki. Tur aizmirstu visas rūpes, un cīnos par krāsu darba labu izdošanos. Un, ja labi izdodas, tad esmu priecīgs.

 ***

Esmu dzimis 1960. gada 3. martā mākslinieku Jāņa Kakša un Alvīnes Veinbahas ģimenē. Esmu pabeidzis Latvijas Mākslas Akadēmijas tēlniecības nodaļu. Esmu biedrību Latvijas Mākslinieku Savienība un Latvijas Tēlnieku Centrs biedrs. Par spīti gŗūtiem laikiem, joprojām pa druskai radu mākslas dārbus.

***
Man piezvanīja muzeja darbiniece Linda Apšusala - «Labdien, Klāv! Vai Jūs vētos izstādīt pie mums Alūksnē savas torņu gleznas?» - «Jā protams, kāda runa, es labprāt.» Bet tad es sāku skatīties, cik to gleznu ir, un sapratu, ka cilvēki ir daudzas izpirkuši. Tad nu sazīmēju vēl 3 jaunas.
Mīļie muzeja apmeklētāji, tad nu skatieties uz veselībām!

 ***

Darbu saraksts

01. «Jāņa baznīca» 2007.03.a.e.60*50cm

02. «Sāpju Dievmātes baznīca» 2007.05.a.e.50*60cm

03. «Torņakalnas baznīca» 2008.02.a.e.40*50cm

04. «Jēzus baznīca» 2008.03.a.e.40*50cm

04. «Skats no tirgus puses» 2008.05.a.e.50*60cm

06. «Jēkaba baznīca» 2008.06.a.e.50*60cm

06. «Vecā Ģertrūdes baznīca» 2008.09.a.e.50*60cm

08. «Krāmu iela» 2008.08.a.e.50*60cm

09. «Klostera iela» 2009.09.a.e.50*60cm

10. «Peitavas iela» 2010.09.a.e.50*60cm

11. «Mārtiņa baznīca» 2010.07.a.e.50*60cm

12. «Jāņa baznīca» 2010.08.a.e.50*60cm

13. «Alksnāja iela» 2010.06.a.e.50*60cm

14. «Rīga no Ķīpsalas» 2010.09.k.e.76*54cm

15. «Alksnāja iela 4. reizi» 2011.09.a.e.50*60cm

16. «Mazā Trokšņu iela» 2011.10.k.akrils,35*49cm

17. «Grēcinieku iela» 2011.12.k.akrils,35*49cm

18. «Sāpju Dievmātes baznīca» 2013.10.a.e.75*55cm

19. «Līvu laukums» 2013.12.k.e.50*69,5cm

20. «Pētera un Jāņa baznīcas» 2014.04.a.e.50*60cm

21. «Konventa sēta» 2014.05.a.e.55*75cm

22. «Skārņu ielā» 2014.05.a.e.50*60cm

***

Tā kā izstāde ir saistīta ar Glika dienām, pielieku arī nelielas ziņas par pašu Gliku.

Ernests Gliks pirmais iztukoja Bībeli latviski un ir dzīvojis un darbojies Alūksnē. Alūksnē ir arī Glika bībeles muzejs un viņa stādītie ozoli.
Tīmekļa enciklopēdijā http://lv.wikipedia.org/wiki/Ernsts_Gliks atradu ziņas par Ernestu Gliku:

***
«Johans Ernsts Gliks (vācu: Johann Ernst Glück, 1652 — 1705) bija luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.

 
Dzīvesgājums

Ernsts Gliks dzimis 1652. gadā Vetīnē, Saksijā, luterāņu mācītāja Kristiāna Glika un viņa sievas Dorotejas ģimenē. Ernsts ieguva labu izglītību Altenburgas latīņu skolā un studēja teoloģiju, retoriku, filosofiju, vēsturi, ģeogrāfiju un klasiskās valodas Vitenbergas un Leipcigas universitātēs. Pēc studiju beigām 1673. gadā Gliks ieradās Zviedru Vidzemē, kur apguva latviešu valodu un sajuta aicinājumu veikt Bībeles latvisko tulkojumu no senajām valodām. Ar nolūku pilnveidot savas senebreju valodas zināšanas, viņš devās uz Hamburgu pie Austrumu kultūras un valodas skolotāja Ezdrasa Edcarda (Esdras Edzard). Pēc atgriešanās Vidzemē Gliks kalpoja kā Daugavgrīvas cietokšņa garnizona militārais kapelāns un uzsāka Jaunās Derības tulkošanu.

Savu piētisko uzskatu dēļ viņš 1683. gadā tika pārcelts uz Alūksni, kur kļuva par Marienburgas cietokšņa mācītāju, bet 1687. gadā par Kokneses baznīcas iecirkņa prāvestu. Šinī laikā Gliks ar Lielvārdes mācītāja Kristiāna Vitena palīdzību pabeidza Jaunās Derības (1685.), Vecās Derības (1689.) un visas Bībeles tulkojumu (1694.), cita starpā izmantojot agrākos Fīrekera un Manceļa latviešu valodā rakstītos tekstus. Zviedru karalim Kārlim XI veltīto priekšvārdu 1689. gada 28. maijā parakstīja Vidzemes ģenerālsuperintendants Johans Fišers. Citu viņa tulkojumu starpā ir Mārtiņa Lutera katehisms, kā arī dziesmu un lūgšanu grāmatu labojumi. Kā Kokneses iecirkņa prāvests Ernsts Gliks dedzīgi iestājās par vispārējo izglītību, sagatavoja izdošanai Komēnija traktātu Orbis pictus ar paralēlo tekstu latīņu, grieķu, vācu un krievu valodās. 1694. gadā viņš aicināja zviedru karali Kārli XI dibināt latīņu skolas katrā prāvesta iecirknī. Noorganizēja pirmās Vidzemes latviešu tautas skolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Ap 1696. gadu viņš savā mācītājmuižā par kalponi pieņēma 12 gadīgo bāreni Martu Skavronsku, kas kļuva par viņa audžumeitu, vēlāk par Krievijas imperatori Katrīnu I.»

 ***

Piebilde pēc visa uzrakstītā.

Esiet brīnišķigi savos darbos. Ja tas izdodas, tad viss būs labi.

 ***

2014. gada maija beigās - Klāvs Veinbahs

 ***

Gleznas var redzēt arī tīmeklī:  http://veinbahs.lv/lv/galerija/image.php?gid=2868&iid=2869